| ← back |
Pagājušā mēneša raksts „Zaļāks jaunais mācību gads” aicināja profesionālās izglītības iestādes augustu izmantot kā pārdomu, plānošanas un mērķu izvirzīšanas laiku. Septembrim sākoties un skolēniem atgriežoties klasēs, šis ir īstais brīdis pārvērst šos plānus realitātē, izmantojot Visaptveroša institūcijas pieeju. Tā vietā, lai ilgtspēja pastāvētu tikai vīzijās vai vasaras uzdevumos, jaunais mācību periods sniedz iespēju to integrēt visos skolas dzīves aspektos – pārvaldībā, mācīšanā, infrastruktūrā, sadarbībā ar kopienu un iekšējā kultūrā.
Skolotāji, atgriežoties no vasaras brīvdienām, var izmantot šo periodu, lai saskaņotu mācību programmas ar vasarā definētajiem ilgtspējas mērķiem. Tas var notikt, integrējot zaļos moduļus esošajos kursos, organizējot darbnīcas darbinieku pārliecības veidošanai par jaunām praksēm vai uzsākot vienkāršas infrastruktūras iniciatīvas, piemēram, enerģijas patēriņa uzraudzību vai dārzu atjaunošanu – katrs solis ir nozīmīgs. Saimniecības un tehniskās komandas var aktivizēt vai pilnveidot pārmaiņas, kas ieviestas vasarā, nodrošinot, ka tādi uzlabojumi kā energoefektīvs apgaismojums, atkritumu savākšanas sistēmas vai dārza zonas ir pilnībā funkcionāli. Visaptveroša institūcijas pieeja aicina skolas uztvert šīs operacionālās, pedagoģiskās un kultūras pārmaiņas kā savstarpēji saistītas – un tieši tur rodas īstā ietekme.
Kopīgas vīzijas izveide mācību gada sākumā ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Kad skolēni, skolotāji, administrācija un ārējie partneri visi saprot vasarā izvirzītos mērķus un kad lomas un atbildības ir skaidras – progress notiek daudz ātrāk. Skolas, kas iesaista savas kopienas, izmanto vietējās partnerības un padara ilgtspēju redzamu ikdienas gaitās, padziļinās mācīšanos un stiprinās savu zaļo ietekmi. Savienojot vasaras plānošanu ar septembra rīcību, profesionālās izglītības iestādes var pāriet no plānošanas uz ilgtspēju, kas netiek tikai mācīta, bet arī praktizēta un uzturēta. Tā darot, tās sagatavo ne tikai skolēnus, bet arī visu iestādi Eiropas zaļajai pārejai, padarot ilgtspēju par kaut ko tādu, kas tiek dzīvots, redzēts un kopīgi dalīts ik dienu.